Intervijas

Brengulietes Natālijas Zeltiņas siltumnīcā vēl septembrī krāsojās tomāti. Kopumā viņai šovasar padevušās 30 tomātu šķirnes, bet nākamajā pavasarī dēstu dažādība būšot vēl lielāka.

IZBAUDA DZĪVI. Natālijas sirds ir tomātā — tā saka viņas draugi un domubiedri, kas satiekas entuziastu kluba «Tomāts» diskusijās. Natālija Zeltiņa kļuvusi par kluba Valmieras nodaļas vadītāju.
Jāņa Līgata foto
— Dārzā izaudzēju pilnīgi visu! Vasarā ēdam tikai pašu labumus, arī marinēju, konservēju un kaltēju. Pagrabā ir simtiem dažādu burku un burciņu, bet tomātu laikam visvairāk, jo tie man ļoti garšo. Svaigi, želejā, savā sulā, — stāsta Natālija. Laikam likumsakarīgi, ka tieši viņa Valmierā cenšas aktivizēt tomātu audzētājus: lai sanāk kopā, apmainās domām un pieredzē. Rīgā darbojas entuziastu klubs «Tomāts», tagad tā nodaļa atvērta arī Valmierā, un Natālija uzņēmusies vadītājas lomu.
— Man patīk mācīties. Līdzko ir mazākā iespēja, to izmantoju. Ar tomātu audzētājiem tiekos arī Rīgā, nesen Dabas muzejā bija lielā tomātu izstāde, kurā it kā negribēju piedalīties, bet, kā savus skaistos, lielos tomātus parādīju, tā izstādes rīkotāji jau lika uz galda, — smejas Natālija un uzsver, ka naskie un zinošie mūspuses tomātu audzētāji ir aicināti uz regulāru satikšanos pensionāru dienas centra «Atvasara» telpās.
— Savulaik mums bija kārtīga zemnieku saimniecība: govis, teles, sivēnmātes un aitas. Visu pamēģinājām! Kad bērni auga, tad algotā darbā negāju. Vajadzēja pieskatīt, dēliem un vīram vienmēr brokastis, pusdienas un vakariņas pagatavot. Pārmaiņu laikos, kad ļoti pietrūka tehnikas, to nācās lūgt kaimiņiem, metām saimniekošanu pie malas. Pastrādāju Valmierā, bērnudārza «Pienenīte» veļas mājā, tad nedaudz Brenguļu bērnudārzā par auklīti, bet pašlaik esmu ideju pilna: gribu krāt zināšanas tomātu audzēšanā un ceru, ka reiz ar manai sirdij tik tuvo dārzeni arī nopelnīšu, — tā Natālija.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana